Zīdīšanas rokasgrāmata. 6.daļa
D3 vitamīns un kalcijs
Pasaules vadošie bērnu ārsti mērenās joslas bērniem no triju nedēļu līdz piecu gadu vecumam iesaka profilaktiski dot katru dienu 400 vienību D3 vitamīna, lai izvairītos no rahīta. Litrs mātes piena satur tikai ap 100 vienībām D vitamīna, kas rahīta profilaksei ir nepietiekams daudzums. Rahīts ir ļoti nepatīkama slimība, kura skar ne tikai kaulu, bet arī visu iekšējo orgānu un nervu sistēmas attīstību. D vitamīna trūkums nozīmē, ka organismā tiek traucēta kalcija vielmaiņa, līdz ar to arī neskaitāmi bioķīmiskie cikli, kuri ir saistīti ar kalcija vielmaiņas procesiem. ASV profesoru Bermana un Nelsona izdotajās mācību grāmatās pediatriem ieteikts bērniem līdz 3-5 gadu vecumam ordinēt ne tikai 400-500 vienības D3 vitamīna, bet arī 0,5 g kalcija katru dienu. Zīdaiņiem iesaka dot kalcija glicerofosfātu vai citu kalciju saturošu preparātu bērniem.
Iesnas
Iesnas zīdainim ir liels traucēklis, kas apgrūtina arī zīšanu. Iesnu, īpaši ieilgušu un izteiktu, komplikācija ir vidusauss iekaisums. Abu šo iemeslu dēļ ir ļoti svarīgi nežēlot pūles, lai atbrīvotu bērna deguna ejas no izdalījumiem un mazinātu deguna gļotādu tūsku. Iesnu profilaksei un ārstēšanai iesaka katrā ēdienreizē iepilināt zīdaiņa degunā mātes pienu. Izdalījumus var atsūkt ar mikroklizmu, bet biezākas konsistences - iztīrīt ar mātes pienā samērcētu vates kociņu vai ar fizioloģisajkā šķīdumā samitrinātu vates piciņu. Deguna gļotādu tūsku mazina oksimetazolīnu saturoši preparāti, piemēram, Olints 0,025%, u. c., tādi kā vibracils, sofradekss. Iegādājoties zāles, aptiekārs jābrīdina, ka tās tiks dotas zīdainim. Zīdainim domātos preparātos aktīvās vielas saturam jābūt 2-4 reizes zemākam nekā pieaugušajiem paredzētajos preparātos. Šīs zāles nav ieteicams lietot ilgstoši, t. i., ne ilgāk kā 3-4 dienas. Ja iesnas ieilgst, labāk bērnam pasūtīt pilienus, kuru sastāvā ietilpst citrāls un efedrīns. Ja tūska ir stipri izteikta, pilieniem ieteicams pievienot deksametazonu. Šādu sastāvu var pasūtīt arī ziedes veidā, bet tad jāpalūdz ārstam izrakstīt recepti. Labāk šādus pilienus pasūtīt un turēt mājās aptiekā, lai iesnu gadījumā nav jālieto citi preparāti, no kuriem vairākums ir daudz kaitīgāki.
Pretalerģijas līdzekļi
Mājas aptieciņā obligāti jābūt kādam pretalerģijas līdzeklim, piemēram, klaritīnam, zirtekam vai tavegilam. Tie var būt tabletēs, bet līdzīgi preparāti ir arī bērniem patīkamos sīrupos. Ja zīdainim ir nosliece uz alerģiskām reakcijām, bīstami var būt lapseņu un citu kukaiņu kodumi, īpaši mutē, kaklā vai galvā, arī dažādas krāsas un smakas, kas var izraisīt bērniem izsitumus, pat balsenes tūsku. Šādiem bērniem alerģijas draudu gadījumā jādod kāds no minētajiem preparātiem, īpaši jau tādās dzīvesvietās, kur ārsta vizīte var aizkavēties attāluma vai slikta ceļa dēļ.
Pretalerģijas līdzeklis, kas mazina tūsku, noteikti jādod bērnam minētajos alerģijas gadījumos, kad ir rejošs balsenes klepus, kas liecina par pieaugošu, draudošu balsenes gļotādas tūsku. Zīdaiņiem gļotādas ir daudz vairāk apasiņotas nekā pieaugušajiem, tādēļ arī tūska attīstās spēcīgāk un bērns var sākt smakt. Ja dzirdat, ka bērnam ir apgrūtināta ieelpa vai izelpa, kas izpaužas kā svelpjoša vai sēcoša skaņa, tūlīt iedodiet viņam pretalerģisku preparātu un izsauciet ārstu, sasedziet bērnu un pienesiet pie atvērta loga. Kad kļūst vieglāk, uzsāciet mitrināta gaisa inhalācijas, tikai ne karstas, jo tās var palielināt tūsku! No kumelīšu tvaiku vai vārītu kartupeļu garaiņu ieelpošanas jāatturas, ja nav drošas pārliecības, ka bērnam nav alerģija pret augu valsts produktiem.
Apdegumi
Ja bērns ir applaucējies ar vārošu ūdeni, viņš uzreiz jāatbrīvo no samirkušā, karstā apģērba. Ja ārsts ilgstoši nevar ierasties, tad tūlīt pēc atdzesēšanas ar ūdeni apdedzināto vietu vajag apsmērēt ar antiseptisku ziedi, pēc tam apsaitēt to ar sterilu pārsēju. Jāatceras, ka pat salīdzinoši nelieli apdegumi zīdainim var būt bīstami, tādēļ vienmēr nepieciešama neatliekama ārsta konsultācija.
Gļotādu iekaisums
Zīdaiņiem samērā bieži uz mutes gļotādām mēdz būt tā saucamā piena sēnīte - kandidomikoze. Parasti tā rodas novārdzinātam zīdainim, ja ir kādi organisma aizsardzības - imunitātes - traucējumi. Ja sēnīte progresē, bērns var atteikties zīst. Piena sēnīte jāsāk ārstēt laikus ar 1% pioktanīna šķīdumu ūdenī vai speciālu zīdaiņiem atļautu pretsēnīšu suspensiju, piemēram, amfomuronālu. Bērna muti 1-2 reizes dienā izsmērē ar tamponiņu, kas samērcēts minētajos preparātos. Tamponiņu var aptīt ap pirkstu vai izmantot vates kociņu. Pioktanīns labi palīdz arī meitenītēm pret starpenes, urīnizvada, gļotādu iekaisumiem un abu dzimumu zīdaiņiem pret iekaisumiem ap anālo atveri, kādi mēdz rasties caureju gadījumos, un pret t. s. autiņu izsutumiem. Ir bērni, kuriem eļļa vai talks izsutumus var tikai pastiprināt, savukārt pioktanīns palīdz ļoti labi.
Ko darīt, ja rodas aizdomas par mātes piena nepanesību?
Salīdzinoši reti iespējama kādas mātes piena sastāvdaļas nepanesamība. Tas atgadās, ja zīdainim trūkst kāda fermenta, kurš šo piena sastāvdaļu sašķeltu. Taču ļoti reti iespējama tāda nepanesība, kuras dēļ bērns jāpārtrauc zīdīt. Vienkāršākā izeja ir dot zīdainim fermenta aizstājēju vai mātei atteikties no kāda konkrēta produkta lietošanas savā uzturā. Taču ir arī unikālas, reti sastopamas bērna fermentu sistēmas nepilnības, kad patiešām vienīgā izeja ir pārtraukt zīdīšanu, turpinot ēdināt zīdaini ar speciālu mātes piena aizstājēju. Katrā gadījumā, lai izšķirtos par zīdaiņa attīstībai tik dramatisku soli, nepieciešams veikt sarežģītas analīzes un saņemt slēdzienu no visaugstākās klases speciālista bērnu kuņģa - zarnu trakta slimībās.
Pretējā gadījumā ir iespēja, nodarīt bērnam nelabojamu ļaunumu, atņemot viņam maksimāli pilnvērtīgas fiziskās un garīgās attīstības iespējas, ko pilnībā var nodrošināt viens no faktoriem - ēdināšana tikai ar mātes pienu vismaz līdz pusgada vecumam.
To, ka paļaušanās paviršai diagnozei nevar būt pareizais risinājums, apliecina savulaik organizācijas "Glābiet bērnus" ar Zviedrijas Starptautiskās attīstības aģentūras atbalstu veiktais pētījums, uzklausot 2000 jaunās māmiņas. Sniedzot konsultācijas jaunajām mātēm pa "Glābiet bērnus" uzticības telefonu, pārsteidzoši daudz sieviešu teica, ka dažādos Latvijas rajonos feldšeris, terapeits vai ģimenes ārsts bez pārliecinošas motivācijas licis pārtraukt zīdīšanu un pāriet uz mākslīgo barošanu.
Tas darīts, nosakot pilnīgi nepamatotu diagnozi - mātes piena olbaltuma nepanesība, laktozes nepanesība u. c. Rūpīgi savācot anamnēzi, profesoram Ebelam un man nereti radās šaubas, pat pārliecība, ka diagnoze ir nepareiza. Tādēļ sniedzam mātēm nelielu ieskatu, kādas ir dažas no nepanesībām un to izpausmes.
Piemēram:
- Ja zīdainim patiešām ir laktozes (piena cukura) nepanesība, kas nav tik reta parādība, nebūt nav jāatņem nabaga bērnam vienīgais pareizais uzturs - mātes piens. Gluži vienkārši ir jāpasūta Rīgā "Vācu aptiekā" laktoīds, kas sašķeļ mātes piena cukuru zīdainim trūkstošā fermenta vietā. (Sk. tālāk tekstā laktozes (piena cukura) intolerances (nepanesības) pazīmes.)
- Izbrīnu un bažas autoros izraisīja fakts, ka ļoti bieži feldšeri un ģimenes ārsti liek atraut bērnu no krūts, uzstādot diagnozi - mātes piena olbaltuma nepanesība.
- Šī patoloģija ir ārkārtīgi reti sastopama. Visā Latvijā gada laikā pavisam reti varētu būt jaundzimušie ar šādu diagnozi. Taču praksē pilnīgi bez jebkāda pamata šāda diagnoze tiek noteikta pa labi un pa kreisi! Mēs to secinājām no tā, ka kādas nelielas pilsētas rajonā vien dažu mēnešu laikā trīs mātes piezvanīja mums un sūdzējās par šādu retu diagnozi.
Autoru ieteikums jums, mīļās māmiņas, - ja jums iesaka pārtraukt barot bērnu ar krūti minēto diagnožu dēļ, vēlreiz pārliecinieties par to pie profesionāliem bērnu gastroenterologiem, kuri diemžēl sastopami vienīgi Rīgā, Bērnu klīniskajā slimnīcā Vienības gatvē 45.
Govs piena olbaltuma nepanesība
Ja zīdainim ir ilgstoša, neizskaidrojama caureja, visbiežāk viņš cieš no govs piena olbaltuma nepanesības. Šiem bērniem attīstās iekaisums tievo un resno zarnu gļotādā dažas dienas vai nedēļas pēc tam, kad bērns saņēmis govs pienu vai nu tiešā veidā, vai netieši - ar mātes pienu.
Pirmajos trijos dzīves mēnešos slimība izpaužas ar vemšanu, uzbudināmību, novājēšanu, caureju vai pat asins piejaukumiem izkārnījumos, bieži var būt niecīgas vai ļoti izteiktas alerģiskās reakcijas uz ādas - izsitumi, ekzēmas -, astmas parādības. Ja bērns un māte pārtrauc lietot govs pienu, daudzos gadījumos bērna stāvoklis strauji uzlabojas. Diemžēl ārsti bieži iesaka pārtraukt bērna zīdīšanu, kas ir liela kļūda. Diagnozi var precizēt, izslēdzot no mātes uztura piena produktus. Diemžēl daudzi pacienti sūdzas, ka ārsts nav brīdinājis, ka, mātei lietojot govs pienu, bērnam var rasties minētās slimības izpausmes. Nākamā kļūda ir bērna uzturā mātes pienu aizstāt ar sojas produktiem. Ļoti liela daļa bērnu ar govs piena nepanesību nepanes arī sojas produktus, un simptomi atsākas ar jaunu spēku jau 24-48 stundas pēc sojas produktu uzņemšanas. Nākamais solis tad ir dot bērnam stipri dārgos olbaltumu hidrolizātus. Pirms jūs piekrītat pārtraukt barot bērnu ar krūti, obligāti konsultējieties ar augstas klases bērnu gastroenteroloģijas speciālistiem, kuri ir pieejami Rīgas Bērnu klīniskās slimnīcas konsultatīvajā poliklīnikā.
Laktozes intolerance jeb piena cukura nepanesība
Jau daudz retāka saslimšana ir iedzimta laktozes jeb piena cukura nepanesība. Tā ir liela problēma, jo laktozi satur kā mātes, tā govs piens, kas ir visnepieciešamākie, lētākie produkti tādās trūcīgās valstīs kā Latvija. Piena cukura nepanesības gadījumā zīdainim trūkst šo cukuru šķeļošā fermenta - laktāzes. Šajā gadījumā bērnam jau kopš dzimšanas ir stipra, ūdeņaina caureja, kas pāriet, ja zīdāmam bērnam sāk dot laktoīdu - laktozi šķeļošu vielu - vai arī sāk bērnu barot ar mākslīgo piena aizvietotāju, kurā nav laktozes - piena cukura.
Taču jāatceras, ka šī slimība ir salīdzinoši reta. Tādēļ pirmām kārtām noteikti jāpārliecinās, ka zīdainim nav daudz biežāk sastopamā govs piena olbaltuma nepanesība. Pie govs piena olbaltuma nepanesības caureja patiešām arī apstāsies, ja jūs pati pārtrauksiet lietot govs pienu vai nedosiet to zīdainim. Taču pie laktozes intolerances, pat ja ne jūs pati, ne bērns nelietos govs pienu, caureja turpināsies. Arī tajā gadījumā, ja bērns saņem mātes pienu bez laktoīda ievadīšanas. Turklāt pie govs piena nepanesības izkārnījumos bieži ir asins piejaukumi, un tiem ir skāba reakcija, kas laktozes nepanesībai nav raksturīgi.
Ir arī citi iemesli, saistīti ar barību, kas zīdaiņiem var izraisīt ilgstošu caureju. Ļoti reta saslimšana ir galaktozes uzsūkšanās traucējumi, kas izpaužas tūlīt pēc piedzimšanas. Te nu nav izejas, zīdīšana ir jāpārtrauc, jo šo defektu nevar novērst. Sastopami ir arī citu cukuru uzsūkšanās traucējumi, kuri gan parādās pēc sešu mēnešu vecuma, ja tos nelieto agrāk. Šīs ir retas novirzes, un tās apstiprināt var vienīgi augstas klases speciālisti.
Nobeigums
Galvenais tas īsumā arī viss, ko jums vēlējāmies pateikt. Varētu jau rakstīt daudz vairāk un zinātniskāk, taču mūsu mērķis bija cits - pavisam vienkāršā valodā sniegt jums, cienījamie lasītāji, gan starptautisko, gan savu pieredzi par sekmīgu zīdīšanu, ko ieguvām, pārrunājot 2000 zīdaiņu barošanas problēmas ar 2000 māmiņām, bieži ar viņu tuviniekiem, bērnu ārstiem un vecmātēm. Jums noteikti ir un būs pieejamas citas grāmatas dzimtajā valodā un svešvalodās, bet pagaidām mūsu rokasgrāmata ir vienīgā Latvijā, kuras ieteikumu pamatā par zīdīšanu ir atbildes uz jautājumiem, ko mums vaicāja 2000 cilvēki Latvijā, kuri nebija varējuši rast atbildes uz saviem ļoti konkrētajiem jautājumiem citur ne pieejamā literatūrā, ne iztaujājot savus medicīniskos aprūpētājus. Katru mums uzdoto jautājumu mēs iepriekš apspriedām ar konsultantiem no Upsalas universitātes Zviedrijā un pēc tam vēl un vēl pārliecinājāmies par viņu atbilžu pareizību daudzos desmitos Rietumvalstu literatūras avotu. Dodot recenzēt šo darbu, mēs saskārāmies ar dažu ārstu ieteikumiem padarīt tekstu "mazāk asu un kritisku" pret tiem mediķiem, kuri nebija pietiekami kompetenti, lai ievērotu 10 ANO pamatprincipus sekmīgas zīdīšanas nodrošināšanai jaundzimušajiem un vecākiem zīdaiņiem. Taču Upsalas profesori, Latvijas Pediatru asociācijas prezidents Enoks Biķis un Pasaules veselības organizācijas Latvijas Pārstāvniecības vadītāja Aiga Rūrāne un UNICEF Latvijas nacionālās komitejas direktore Ilze Doškina ieteica mums savā darbā saglabāt atklātu valodu par to speciālistu nezināšanu un aplamajiem padomiem,ar kuriem mēs sastapāmies savu pētījumu gaitā. Tikai atklāta saruna un kļūdu atzīšana un izvērtēšana var veicināt progresu, to, lai arī Latvijā uzlabotos desmitiem tūkstošu bērnu veselība. Ikviena bērna veselības, fiziskās un garīgās attīstības pamatu ģimenē ieliek, mātei pilnvērtīgi ēdot grūtniecības laikā, bet, sākot no bērna piedzimšanas brīža, ēdinot viņu, cik ilgi iespējams, maksimāli līdz pusgada vecumam, tikai un vienīgi ar savu pienu. Mēs ļoti ceram, ka ar šo zīdīšanas rokasgrāmatu, kura ir ilgu pētījumu un pieredzes apmaiņas ar Zviedrijas un ANO kolēģiem rezultāts, mēs spēsim pārliecināt arī līdz šim šaubīgos mediķus un vecākus, ka viņi var nodrošināt katrs savam un savā aprūpē esošajam zīdainim viņa tiesības - saņemt māmiņas pienu tik ilgi un tik daudz, cik nepieciešams. Ticiet, paldies jūs saņemsiet ar katru sava augošā bērna panākumu!
Darba autori
Komentāri
tam piemît kancerogçniskas îpaðîbas. Ja zâlçm konstatçta kancerog
çniska darbîba, to lietoðanu kâdu noteiktu indikâciju gadîjumâ var
attaisnot tikai tad, ja paredzamais ieguvums atsver ïaundabîga
audzçja raðanâs risku. Lîdz ðim mçrítiecîgi pçtîjumi par pioktanîna
efektivitâti nav veikti. Tâdçï nav pamata apgalvot, ka tas ir
neaizstâjams pretmikrobu un pretsçnîðu lîdzeklis.
Valsts zâïu aìentûras zâïu blakusparâdîbu uzraudzîbas
ekspertu padome atzîst, ka paredzamais ieguvums, ordinçjot
bçrniem un pieauguðiem sçnîðinfekcijas profilaksei un ârstçðanai
potenciâli kancerogçniskas zâles pioktanînu, neatsver iespçjamo
risku saslimt ar ïaundabîgu audzçju.
Avots:
CITO 2004-2 (8)
INFORMAT ÎVS IZDEVUMS ÂRSTIEM UN FARMACEITIEM PAR ZÂLÇM
Mans komentārs: