Bērnudārzs: Uzsākot b/d gaitas. Pieredze
Uzsākot b/d gaitas pirmoreiz! Sveikas! Mana meita šogad uzsāks b/d gaitas. Visu laiku biju pārliecināta, ka pirmās 2-3 dienas kopā ar viņu tusēšu pa b/d, kamēr viņa pie tiem cilvēkiem pieradīs, bet nupat dažas paziņas mani satrauca, paziņojot, ka b/d to varot arī neatļaut! It kā traucējot audzinātājām un kas tik vēl ne... Tagad esmu satraukusies bik. Vai tas ir iespējams? Un, kā pareizi noreaģēt, ja b/d audzinātāja vai vadītāja man teiks, ka man jāiet prom... Gribu palikt!
Eh, nu apstāstiet man, kas un kā!
*** Tas ir atkarīgs uz kādu b/d dosies,, ja uz valsts, tad iespējams, nebūs tev tāda varianta, kā sēdēt bērnam blakus.. iespējams, ka kaut kas ir mainījies, un ļaus, bet agrāk, nedrīkstēja, Ja privātajā, tad sarunājot ar audzinātājām varēs,, man tā liekas, cik ir dzirdēts,,, it īpaši, ja bērniņš ir 1,5-2,5 gadu vecs,, un nekad nav bijis, bērnu sabiedrībā, patstāvīgi, tad ir svētīgi , vismaz kaut stundiņu būt kopā, lai mazam drošāk (bet te ir kokam divi gali). Bet no otras puses - ja pieradināsi, ka nedēļu dzīvosies kopā- bērns, pēc tam nesapratīs, kāpēc pēkšņi ej prom, un tad - tici man krīze būs daudz lielāka, nekā, sākumā.un raudāšana lielāka! Un vēl- citi bērni ir bez mammām, vai spēsi būt mamma visiem? jo lai cik liels ir bērniņš, viņam sāpēs sirsniņa, ja viens stieps roķeles un sauks mamma, mamma, paņem opā, ko, protams, noteikti darīsi, bet otram, trešam un ceturtam nebūs tāda iespēja! spēsi visus paņemt klēpī? Jo tajā brīdi, kad esi grupiņā, tu vairs neesi mamma, bet faktiski audzīte, jo vienīgie pieaugušie cilvēki ir audzītes un auklītes, ja esi gatava, strādāt šīs dienas ar visiem bērniem, palīdzēt apģērbties, midzināt, piedalīties nodarbībā, kā aktīvs dalībnieks (nevis kā mamma, kas palīdz savam bērnam ar otu strādāt un tikai savējo apčubināt, vai pasarg dievs - sēdēt maliņā un vērot, ko ta tagad darīs Tavs bērniņš un pārējie) - tad uz priekšu! Protams, tas viss ir ja b/d vadība atļaus, ja jā, tad ņemot vērā, manas pārdomas - uz priekšu! Mana pieredze rāda, ka ātrāk atvadīties, un sarunāt ar bērniņu ir vairāk produktīva, nekā stundām ilga, klāt būšana! tā vismaz bija ar maniem bērniem! jo es ātrāk atvadījos un sarunāju, ka pēc darbiņa, atkal būšu klāt, jo bērni bija mierīgāki un apmierinātāki! Nu gan man gari sanāca! vari piekrist, vari - nepiekrist! Lai veicas bērniņa pirmajās b/d gaitās!!
*** Manai meitai ir gads un 7 mēneši. Viņu atstāt pēkšņi svešos cilvēkos? Man tas liekas jocīgi. Vai tad normālāk nebūtu vismaz pirmo dienu iepazīties ar visiem kopā ar mammu un tad 2-3 dienā palikt pie jau zināmiem cilvēkiem?
*** Mums audzinātāja pat ieteica, lai palieku kādu brīdi ar mazo Tas ir valsts b/d. Un piekodināja, ka pirmajā nedēļā, lai ņemot pirms gulētiešanas. Tas nozīmē, ka viss ir atkarīgs no vadības.
*** Man meitiņai bija 1g un 4 mēneši, kad neļāva ne mirkli pabūt kopā, pirmajās b/d gaitās, bet tas paldies dievam bija 12 gadus atpakaļ, tagad sistēma ir demokrātiskāka! es domāju, ka ar tik mazu bērniņu, pirmo dieniņu, vari būt kopā, bet aktīvi ņemoties, ar citiem bērniem, jo viņi, taks būs bez mammām! Citos b/d savukārt iesaka, pirmo nedēļu tieši neatstāt gulēšanas laikā, lai pamazām pierod!?? sistēmas ir dažādas! piekrītu, ka viss atkarīgs no vadības!
*** Mums valsts dārziņš. Mazule sāka iet divos gados un trīs mēnešos - un man likās pilnīgi dabiski, ka pirmo nedēļu (un pat ilgāk) es varu pavadīt ar viņu kopā grupiņā. Audzinātājām neradās nekādi iebildumi, tas tika pat atbalstīts, un grupiņā bija vairākas mammas. Tad pamazām sāku atstāt mazo vienu pašu - sākumā uz pusstundiņu, vēlāk jau līdz gulēšanai. Esam izlēmuši, ka pirmo gadu dārziņā viņa paliks tikai līdz pusdienām - un nav nevienam nekādu iebildumu. Par tiem citiem bērniem un viņu reakciju - nu nepiekrītu jau nu gan, ka citi to vien gribēs kā klēpī tev sēdēt un raudās pēc mammas....Pirmkārt, lielākā daļa bērnu droši vien iet dārziņā kopš septembra un ir jau tak puslīdz pieraduši pie visa notiekošā. Otrkārt, manuprāt, bērniem šajā vecumā galīgi neinteresē svešas mammas (nu un ja interesē, tad tikai kā jebkurš svešs cilvēks, kas ienāk grupiņā, nekoncentrējoties uz to, ka tā ir tieši kāda cita bērna mamma) - viņus interesē savējā.
*** Kad pagājušajā gadā mans bērns uzsāka bērnudārznieka gaitas, viņam bija loti grūti pierast. Tāpēc man lūdza vai es nevaru mazo paņemt līdz pusdienām, jo viņš raud un neiet gulēt.To es arī darīju. tāpat mūsu b/d var bērnu atstāt 3 dienas mājās, var dienu iet - 3 neiet. Audzinātājas uzskata, ka tik mazam bez mammas visu nedēļu ir grūti un bērnam lieka brīvdiena ir vajadzīga. Mans iet valsts dārziņā un šogad iet ar prieku! bērniem šajā vecumā galīgi neinteresē svešas mammas , tā nav , kad es pagājušajā gadā sāku vest, daudzi bērni lipa man klāt un runājās un visu izrādīja
*** Pirmkārt, izstāsti bērnam, kurp viņš dosies un ko tur darīs un kā to darīs(ka tur būs citi bērni, būs tantes, kas pieskata, varēs čučēt, ēst, iet uz podiņa, spēlēties, iet ārā). Ka tu būsi turpat vai arī atnāksi, kad mazais būs paspēlējies. Lai bērns nav neziņā un nesaprašanā, uz kuras planētas viņu te "izsēdināja". Mēģini jau mājas pielāgoties b/d režīmā ar ēšanas, čučēšanas un pastaigu laikiem. Ja vari, vispirms bez bērna aizej izrunājies ar abām audzinātājā, paprasi ko un kā labāk darīt. Ir mazie, kas mammu nelaiž ne soli prom, ir tādi, kuri ātri pierod un mammu vairs nevajag. Sirds jau sāpēs un asaras arī var būt, bet tas pāriet un paradās prieks par jauniem draugiem un prasmēm.
*** Mums ar tas brīdis klāt.. nu man lielās bažas, kā mazais cilvēks izdzīvos lielajā pasaulē...bet iepriekš jau b/d vadītāja teica, ka nekāda māšu dzīvošanās pa grupiņu nenotiks .. tātad kaut kā operatīvi rīta agrumā jāpagūst iepazīstināt bērns ar telpām un tantēm, kas viņu turpmāk pieskatīs, un lūztošu sirdi jātinas prom...:/
***izstāsti bērnam, kurp viņš dosies un ko tur darīs un kā to darīs- Domā viņa sapratīs? Viņa jau nezina, kas tas ir. Es varu pateikt - brauksim pie omas - to saprot, bet pateikt - iesim uz bērnu dārzu pie citiem bērniem (u.tml.) - nu nesapratīs tas ķipars, ko tā mamma muld...
*** Ja sāk vest divarpus, trīsgadīgu, tad jau var sarunāt, kas un kā un bērns vismaz teorētiski zinās ar ko rēķināties, bet šitik maziņiem... Viņš tak tiešām jutīsies kā uz svešas planētas izmests!
*** Bērns ļoti labi jūt mammas noskaņojumu. Ja būsi tik nobažījusies, ka vēl maziņš un neko nesapratīs tad labāk padzīvojiet vēl mājās, jo mazais pieņems šo tavu trauksmes izjūtu. Katru dienu stāsti, ka mazais ies spēlēties ar bērniem, pastāsti ko varēs iemācīties kopa ar citiem. Tad viss būs kārtībā, jo aizejot uz b/d redzēs, ka viss ir tā kā stāstīts.
*** Par bērnudārziem viņam stāstu jau sen, jo cerēju, ka varēšu 'tikt no viņa vaļā' jau agrāk...un vēl kā stāstījušas draudzenes, sīkāki bērni tomēr labāk pierod pie jaunās kārtības... Tas ir neizbēgami, un jau tagad skumji, ka šis brīdis ir klāt, kaut gan tak sen jau gaidīju dārziņu, jo vairs nav spēka un iedvesmas visai dienai.. vajag, lai kāds pedagogs arī tam cilvēkam roku pieliek..
*** Cik esmu stāstījusi par bērnudārzu, mīļajām tantēm (audzinātāja un auklīte), bērniem, mantiņām... Vienmēr sarunas gaitā kategoriski papurina galvu un saka NĒ! Nedomāju, ka viņa tā īsti izprot, ko saku, tomēr jocīgi ir gan. Cenšos nebūt satraukta, bet kam tad citam lai visu šito prasa, ja ne jums, kam pieredzes atliku likām? Sevi arī mierinu ar domu, ka sīkāki bērni tomēr labāk pierod pie jaunās kārtības, tomēr īstas pārliecības jau nav un negribas savam mazulim pāri nodarīt... Liekas, ka par maziņu vēl. Labprāt sēdētu mājās līdz viņai būtu pilni 3 gadi, bet jāstrādā - nevaru atļauties. Manā gadījumā gan labi ir tas, ka darbiņš iesākumā uz pusslodzi - varbūt būs vieglāk kaut kā...
*** Nekreņķējies pirms laika. Aizej tieši pie audzinātājas un pajautā kas un kā. Tik mazam tiešām nevar pastāstīt kā 3gadniekam Tev jāvadās no situācijas, varbūt jāatstāj tik uz ārā iešanu vai tikai uz pēcpusdienas spēlēšanos un pakāpeniski palielinot laiku.
*** Vai pastāstīji par ēšanu, par gulēšanu par to, ka audzinātāja var kādu sabārt, ja nekārto mantas, par to, ka vakarā visiem nāk pakaļ, jo pa nakti jau palikt nevar, b/d slēdz ciet.
*** Padomā, lūdzu, par citiem bērniem. Ka jutīsies tie bērniņi, kas no rītiem raud, kad mamma iet prom, bet te pēkšņi kādam bērnam mamma dzīvojas pa b/d. Manuprāt, bērnam ir tikai grūtāk iedzīvoties, ja mamma pārāk ilgi tusē pa grupiņu, viņam jāsaprot, ka b/d mammas nebūs. Bērns ļoti labi jūt mammas noskaņojumu. Ja būsi tik nobažījusies, ka vēl maziņš un neko nesapratīs tad labāk padzīvojiet vēl mājās, jo mazais pieņems šo tavu trauksmes izjūtu.
*** Pirmām kārtām parunājies ar audzinātājām, vai drīkstēsi palikt1 bet par vienu divām dienām nevajadzētu! es savu sīci b/d aizlaidu jau pusotra gada vecuma. Pirmajā dienā bērns visbiežāk grupā ieiet bez problēmām. jo ir kaut kas jauns, interesants un bieži nepamana, ka mammas nav klāt! Atstāj līdz 12.00 kad bērni taisās ēst pusdienas! Ja bērns ieiet bez raudāšanas grupā, tad nepaliec, atstāj audzinātājām tel. Nr, ja kas, lai zvana. otrajā dienā tāpat dari, ja domā atstāt jau gulēt pusdienas laiku, tad arī skaties, vai vajag palikt! Neradini bērnu pie tā, ka būsi blakām. Un nestāsti par b/d. Bērns nezin, kas tas ir, un loģiski, ka atbilde būs negatīva, jo bērns neizprot kas ir kas! kas tā par iestādi!
*** Laba pieradināšanas taktika ir pirmajā laikā bērniņu izņemt līdz pusdienlaikam, sākumā varbūt pat tikai uz stundiņu atstāt, jo visa diena bez mammas bērniņam liekas bezgalīgi gara. Vēlāk jau, kad mazais pārliecināsies, ka mamma vienmēr atnāk, var atstāt mazo uz ilgāku laiku. Iepazīties kopā ar mazo ar grupiņu var, bet kopā dzīvoties, nu nezinu vai.
*** Beidziet mīļās! Katrs bērns ir savādāks, mans dēls 4 gadi no rudens sāka b/d gaitas, bet bimbo vēl šodien, bet māsa 1,7 katru rītu izšiverē grupiņu un dusmīga, ka ved prom un neļauj palikt! Tā nu es katru rītu jūtos kā Pasaules nelietīgākā māte, kas spīdzina savu dēlu!
*** Mēs sākam iet bērnudārzā, bet mums audzinātāja pateica, ka drīkst palikt. Nevaru izdomāt, kā labāk darīt palikt/ nepalikt? Par to izņemšanu pirms pusdienlaika, tas gan laikam skaidrs. Vēl ļoti gribētos zināt no gudrākām mammām, vai pēc pirmās vai otrās dienas uztaisīt pauzi, un palikt mājas, jebšu labāk to procesu nepārtraukt, un vai pirmajā bērnudārza dienā jānes audzītei kāda puķīte???
*** Es domāju, ka procesu labāk nepārtraukt, lai bērns samierinātos ar jauno kārtību un vēlāk nemēģinātu izdīkt brīvdienu. Puķes par skādi nekādi nevarētu nākt personālam , auklīti arī nevajag aizmirst.
*** Man neatļāva palikt grupiņa. Neteica, jau gluži nedrīkst, bet visādāk lika manīt, ka ne. Tas laikam tiešām atkarīgs no audzinātājām.
*** Nu nebija jau tā doma par palikšanu grupiņā īpaši atbalstīta. Teica, ka palikt var, bet tā, lai netraucē audzinātājai strādāt. Var jau saprast, ka audzinātāja nebūs starā, ja 18 mammas pa grupiņu šiverēs, varbūt vēl kāds tētis pievienosies... Jāskatās laikam kā tas bērniņš uzvedīsies, ja nu galīgi negribēs palikt, tad jāpasēž kādā stūrī kā glābšanas riņķim.
*** Man šķiet, ka arī pusotrgadnieks ļoti labi visu saprot. Nu nevajag izturēties pret bērnu kā pret lelli, kuru var aizvest kaut kur un atstāt, ir jāpastāsta, kur dosies un kāpēc. Ir jārunājas un pēc tam mājās jāparunājas, kā mazajam gājis b/d.
*** Varbūt Jūs varat paspēt vēl pāris reizes aiziet vienkārši paspēlēties uz to grupiņu vai pievienoties uz āra pastaigu laiku? Protams, b/d var paprasīt ārsta izziņu, ka bērns vesels, bet tā jau nav problēma, toties mazais iepazīsies mazliet ar vidi un bērniem, audzinātājām.
*** Mums ir 2,5 g. un bērnudārzs pagaidām nav problēma Es pat klāt nesēdēju. Pirmajā dienā aizgājām atdevām dokumentus apskatījāmies visu. Kamēr es runāju ar audzinātāju bērns jau bija paspējis iejusties un pētīja mantas. Nākošajā dienā, kad domāju, ka būs jāpaliek grupiņā, bērns iedeva roku audzinātājai un aizgāja man pat atā nepateica. kad pēc 2h atnācu pakal, nebija vēl gatavs iet mājās. Nezinu kā būs tālāk, bet sākumu biju iedomājusies šausmīgu, jo bērni ir loti bailīgi un sveši cilvēki vispār nepatīk
*** Kā silītes grupiņas mazuļa mamma, varu mierināt, ka asaras(bieži vien teātris mammai no rīta) pāriet (var ilgt arī nedēļas vairākas, mums bija ilgi) un iestājās miers Mums gan rudenī bija tā, ka nāca bērni uz b/d pa "porcijām" katru nedēļu pa ~5 gab, lai paspēj pierast. Mēs bijām vieni no pēdējiem. Bet es jūtu, ka bērnam tur patīk dzīvoties un redzu kā viņš attīstās - komunikāciju prasmes, runa, rociņu kustības utt. Un tas atsver tos asarainos rītus.
*** Nelasīju visu, bet varu pastāstīt savu pieredzi. uz b/d aizvedu, kad viņai bija tikai 1,5 gadiņi. Tajā laikā viņai ārprātīgi patika bērni, bet ļoti kautrējās un izvairījās no pieaugušajiem, pat omēm un opīša. Vēl ne reizi meita nebija palikusi ar kādu citu cilvēku izņemot mani un tēti. Ar šausmām domāju, kas notiks, kad ieraudzīs svešas tantes. Tad nu pienāca tā diena, kad devāmies uz b/d. Meita priecīga skrēja grupiņā pie bērniem, sāka spēlēties utt. Es pati tajā dienā klāt biju ~ 45. min un pēc tam izgāju pastaigāt. Pēc pusdienu maltītes aizvedu uz mājām.
2. dienā. No rīta grupiņā pavadīju ~ 20.min un atkal atnācu uz pusdienlaiku. Kopā ar citiem bērniem ieliku gulēt diendusu, tikai kāda tur gulēšana, ja mamma blakus - braucām mājās.
3.diena. Aizvedu un atstāju uz visu dienu. A paša sirds nemierīga - kas būs, kā būs. Paliku b/d atpūtas telpā un klausījos, kas notiek. Vairāk vai mazāk viss bija Kopsavilkums - sākumā druku paraudāja, jo nepatika, ka audzinātāja pieskaras. Pēc pāris stundām, gan saprata, ka nav jēgas protestēt un jāpieņem situācija kāda tā ir. Galā rezultātā jau 3.dienā meita ejot uz b/d gandrīz nemaz neraudāja, tikai, kad bija jāiet grupiņā drusku pačīkstēja, bet tikko grupiņas durvis bija ciet tā raudāšana mitējās. Nu jau jūnijā būs gads kā meita iet uz b/d un vēljoprojām to dara ar lielu prieku un patikumu reizēm pat brīvdienās grib turp doties. Jāpiebilst arī tas, ka es vienmēr mēģinu bērnam izstāstīt kāpē ir jādara tā vai cita lieta, arī par b/d mēs runājām jau labu laiciņu pirms tam.
Apkopoja *Saulīte*
Komentāri
vai jums ar kādai tā gāja, un btālāk bija vai pieraDA?
TIEM KAM IR 3 GADIŅI izskatā ka nav nekādu problēmu nav, dom''aju ka šādā vecumā tāds satraikums nav...
1. Bērns lēnāk adaptējas (pēc pieredzes stāstu), man ir bijusi saskarsme ar dažāda vecuma bērniem, ar dažādiem vecākiem. Un tie vecāki, kas man ieliek rokās raudošu bērnu vēlāk ir laimīgāki, nekā tie, kas ir sēdējuši dienām blakus, te atkal jāpiebilst, ka ne 100%, ir jāskatās pēc katra bērna individuāli. Bet, tiem, kuriem nesēdēja blakus ( 95%) ļoti ātri adaptējās, bērns jau 10 min. pēc kreņķēšanās bija nomierinājies! Tiem, kuriem sēdēja blakus (kaut kādā brīdī vecākiem taču bija jābūt pilnu laiku darbā un nevarēja sēdēt vairs klāt) bija daudz grūtāk, jo bērns vairs nesaprata - kapēc tu mammīt mīļā tagad ej projām, bet citas dienas varēji man sēdēt blakus.
2. Pārējie bērni kļūst nemierīgi, nesaprot kādēļ viņu mammas nesēž blakus un mammītei, kas ir palikusi atliek vien aprūpēt pārējos.
Bet - kā jau es teciu, es skatos pēc katra bērna un ja redzu, ka viņš ļoti viegli iesaistās spēlēs, rotaļās, aicinu neuzkavēties vecākiem, protams, ja bērnam ir histērija, ļauju, lai mammīte pasēž kaut kur netālu no durvīm un kad bērniņš ir iekarsis spēlē, tad lai mamma var aši aizšmaukt... (bet ar to aizšmaukšanu ir kā ir, jo bērns vēlāk to atkož un rūpīgāk pieskata mammu :) )
Mans komentārs: