Barošana: Līdz gada vecumam
Manam bērnam ir 4,5 mēneši, vēdera izeja ir reizi 4 dienās, vai tas liecina, ka man nepietiek piena? Mazulis pēdējā mēnesī pieņēmies svarā par 400 g, sver 7 kg ārste saka, ka tas ir par maz un jāsāk piebarot. Mazulis nemierīgs, vēlas zīst bieži.
Vēdera izejas izmaiņas neliecina par to, ka nepietiek piena. Šajā vecumā bērns sāk pārstrādāt pienu daudz labāk, tādēļ maz kas paliek pāri. Liec pie krūts tik bieži, cik mazulis izrāda vēlmi zīst. Bieža zīdīšana palielina piena daudzumu.
Septiņi kilogrami četru ar pus mēnešu vecumā ir ļoti labs svars! 350 g svara pieaugums arī nemaz nav tik maz, bērniņš taču nevar katru mēnesi pieņemties svarā par kilogramu... tad taču 6 mēnešu vecumā viņam būs grūti pārvietot savu svaru...
Iespējams, ka jums ir situācija, kad mazulis pieprasa vairāk piena. Straujās augšanas dēļ vajadzība pēc piena ir palielinājusies strauji, tādēļ mazulis vēlas zīst katru stundu. Šādu situāciju piedzīvo vairums barojošu māmiņu, un tas nenozīmē, ka ir jāņem palīgā papildus pārtika. Zīdot mazuli pēc pieprasījuma (tad, kad mazulis izrāda pirmās pazīmes vēlmei zīst), piena daudzums dažu dienu laikā palielinās, tad varēsiet atgriezties pie retāka ēdināšanas režīma. Ja bērs šajā laikā netiek zīdīts bieži, mammas organisms nesaņem signālu saražot vairāk piena, arī mazulis nesaņem vajadzīgo piena daudzumu. Papildus pārtikas ieviešana mammai piena daudzumu nepalielina, turklāt pastāv risks, ka mazulis iepazinis pudelīti, izvēlēsies tikai vienu zīšanas variantu, bieži vien tā ir pudelīte, nevis krūts. Tu pati vari dot bērniņam visu nepieciešamo piena daudzumu, maisījums nav vajadzīgs. Arī piebarojums šajā situācijā neko būtiski nemainīs, pēc piebarojuma ieviešanas mazulis jāturpina zīdīt tikpat bieži kā iepriekš, jo piebarojums sākumā tiek dots maz, tādēļ iesaku nogaidīt ar piebarojuma ieviešanu vēl kādu laiku.
Šajā vecumā piebarojumu uzsāk, lai bērnu iepazīstinātu ar jaunām garšām un ēšanas veidu, nevis, lai pabarotu bērnu. Parasti sāk ar 1-2 tējkarotēm ēdiena, kas parasti ir dārzeņu biezenis vai putra bez piena pēc mammas piena. Mammas piens uzturvērtības ziņā ir pārāks par šiem ēdieniem, tādēļ mammas piena pakāpenisku aizstāšanu ar papildēdienu iesaka tikai pēc gada vecuma, līdz tam bērnam pārsvarā ir jāsaņem mammas piens, pārējais ir tikai PIEbarojums.Vēderiņš iziet reti, jo bērniņš visu pieniņu pārstrādā un nekas daudz nepaliek pāri. Parasti pēc piebarojuma ieviešanas ēdienkartē vēdera izeja kļūst vēl retāka, tā kā ar piebarojuma uzsākšanu arī šī lieta neuzlabosies.
Ņemot vērā augstāk minēto, es ieteiktu ar piebarojumu vēl nedaudz pagaidīt. Ar katru dienu mazuļa gremošanas sistēma nobriest arvien vairāk, un ir svarīgi, lai mazulis jaunu pārtiku saņemtu tikai tad, kad gremošanas sistēma ir nobriedusi.
Visi apkārt jau skandina lai nebadinu bērnu un dodu papildēdienu.
Jā, sabiedrības viedoklis par bērna barošanu bieži mēdz atšķirties no mammas uzskatiem. Arī daudzi ārsti vēl nav iepazinušies ar jaunajiem ieteikumiem mazuļa ēdināšanā un turpina ieteikt novecojušas metodes. Vienmēr atradīsies kāda tante, kas teiks: "Vai, cik tas bērniņš ir vājš, vai tad tu viņam ēst nedod?"
Biežā barošana, t.i. ik pēc 2 stundām arī liecinot, ka trūkst piena.
Tā nemaz nav bieža barošana, bieža ir ik pa 30 min vai stundai.
Bērnu šajā vecumā vajadzētu ēdināt ik pēc 4 stundām.
Tas ir drošs ceļš uz sliktu pieņemšanos svarā un piena daudzuma samazināšanos. Pasaules Veselības Organizācijas ieteikumos par mazuļa barošanu ir teikts, ka, lai nodrošinātu pietiekamā daudzumā mammas pienu, mazulis ir jābaro ar krūti vismaz 8 reizes diennaktī, arī pēc tam, kad ir uzsākta piebarošana. Tas sanāk vismaz ik pa 3 stundām, ja baro arī naktī. Krūts barošana.
Mazulis atsakās no krūts, 6 m.
Varbūt mazulim nāk zobi un tādēļ viņš neņem krūti? Pagaidām baro mazuli ar krūti pa nakti un dienas miega laikā (pirms aizmigšanas vai uzreiz pēc pamošanās), pārējā laikā biezeņi, tik, cik mazulis izēd (ja atsakās pavisam no ēdiena, varbūt mazulim sāp kakls vai ir kāds jēlumiņš mutē). Zobu nākšana ir pārejoša, mēģini ik pa laikam piedāvāt krūti arī nomoda ēdienreizēs. Pieniņu pa dienu var atslaukt, pēc tam likt klāt putrai. Saldētavā pienu var uzglabāt ilgstoši.
Man vīrs saka, ka no manis drīz nekas nepaliks pāri, tik ilgi barojot ar krūti.
Par to nu gan nav ko uztraukties, ja ēd pilnvērtīgi un uzņem pietiekoši šķidruma. Krūts barošana prasa tikai papildus 500 kcal/dn, atsevišķos gadījumos pat mazāk.
Puika ēd tikai mammas pienu, citreiz paēd 2-3 minūtes un ne pa kam vairāk un pēc 30-40 minūtēm atkal grib, bet citreiz ēd pamatīgi un tad pauze 2-3 stundas... Es te lasu, ka ideāli 5-6 reizes dienā, bet mums sanāk citreiz ap 10...
Tas nekas! Ar krūti barotiem bērniem nav nekas neparasts ēst bieži. Sāks ēst piebarojumu pēc krūts, viss nostāsies savās vietās.
Ko nozīmē, ka bērns 6 mēn. zīšanas laikā kož? Un bieži vien arī ar rociņām plucina krūti un nervozē. Man ir sajūta, ka tas notiek, tad kad krūts ir tāda patukša. Gribu pārtraukt krūts barošanu, jo mazulis kož.
Mazulim varbūt ir iznākuši zobiņi un viņš vēl nezina, kā ar to brīnumu mutē apieties. No personiskās pieredzes zinu, ka mazulis kož pupā, tad, kad krūts tiek piedāvāta bet viņš nemaz nevēlas ēst. Zobi nav iemesls, lai pārtrauktu krūts barošanu.
Mazulis var būt nemierīgs pie krūts arī zobu nākšanas laikā, vai arī pie saaukstēšanās. Tas ir pārejoši un tā dēļ nevajadzētu atteikties no krūts barošanas.
Ja mazulis iekož sāpīgi, viņu vajag paņemt nost no krūts un stingrā, nopietnā balsī pateikt, ka māmiņai ļoti nepatīk šāda rīcība (kliegt nevajag, mazulis ļoti labi atšķirt balss intonācijas).
Vajadzētu censties noturēties neiekliedzoties no sāpēm, jo mazulis var to uztvert kā jautru joku un vēlēties atkārtot mammas spiegšanu.
Parasti mazuļi ar laiku saprot, ka mammai šī rīcība nepatīk, un tā vairs nedara, jo bērns ļoti vēlas izpatikt savai māmiņai.
Ja bērnam ir labs svars, nevajag uztraukties par to, ka ir maz piena, tev noteikti pieniņš ir pilnīgi pietiekamā daudzumā, turpiniet krūts barošanu kā līdz šim. 3x dienā pēc krūts vari piedāvāt piebarojumu, sākumā dārzeņu biezeni, augļu biezeni, vēlāk arī putru (mazulim vajadzīga garšu daudzveidība, jo šinī laikā viņš veido ēšanas ieradumus visai dzīvei). Maisījums jums nav vajadzīgs.
Par ko liecina tas, ka mazais pa dienu ēd ik pa 3-4h, bet naktī ik pa 3h (dažreiz pat 2h - uz rīta pusi)? Vai viņam tomēr nav pa dieniņu apēstais pieticis? Jeb varbūt tas varētu būt pieradums, jo esam vienmēr bijuši nakts ēdāji?
Drīzāk ka tas ir pieradums (bērna organisms ir pieradis saņemt glikozi nakts laikā, tādēļ bērns mostas un jūt izsalkuma sajūtu). Tā notiek arī ar bērniem, kas pa dienu ir labi ēduši.
Par to nakts ēšanu. Vai tā ir laba šajā vecumā? Mūsu ģimenes ārste ieteica atradināt, jo vajagot zarniņām atpūsties, bet kaut kā neesam saņēmušies uz šo pasākumu un vēl mums tas sliktais svars ...
Vai tas ir labi: cilvēkam pa nakti vajadzētu gulēt nepārtrauktā miegā. Nakts ēdājam un viņa mammai normālais miega ritms ir traucēts. Iestājas arī burvju loks - mazulis paēd, pēc pāris stundām viņam gribas čurāt, no tā mazulis mostas, jūt diskomfortu un atkal meklē mierinājumu ēdot. Ar laiku viņa organisms pierod pie glikozes un šķidruma uzņemšanas noteiktos laikos un pievienojas arī bada sajūta (līdz ar to mazo nevar nomierināt ar ūdeni vai māneklīti). Vai tas kaitē veselībai - tikai tik daudz, cik kaitē saraustītais miegs. No otras puses - tas nāk mazulim par labu, jo viņš saņem vairāk mammas piena un mammai piena daudzums nesamazinās (kas notiktu, ja mazulis pa nakti neēstu).
Turpini krūts barošanu tikpat bieži, cik iepriekš (arī naktī), it sevišķi, ja bažas dara mazuļa svars.
Par to, cik ilgi DRĪKST ēst pa nakti, medicīna klusē, nav tāda vecuma, kurā vairs nedrīkstētu (arī barot ar krūti bērnu pēc 2 gadu vecuma drīkst). Bērns var atteikties no nakts ēšanas tikai pakāpeniski, t.i., pieniņa daudzums naktī pakāpeniski samazinās, līdz tā ir tik maz, ka bērns vairs nejūt izsalkuma sajūtu. Turpiniet nakts ēšanu tik ilgi, cik tas jums ir ērti.
Vai nav tā, ka pēc gada +/- tas tomēr ir tīri psiholoģisks pasākums - tā krūts barošana?
Psiholoģiski vai kā citādāk, bet pēc gada vecuma (īpaši) mammas piens veicinot intelekta attīstību. Tikai, lūdzu mani nepārprotiet, arī mazuļiem, kuri nesaņem mammas pienu intelekts attīstās, jo intelekta attīstību vecina ļoti daudzi dažādi faktori. Mammas piena ēšana pēc gada vecuma samazina II tipa diabēta risku (kas pasaulē kļūst arvien biežāks) un Krona slimības un arī citu autoimūno slimību risku. Protams, arī visas infekcijas mammas piena ēdāji pārslimo vieglāk. Arī mammai ilgstoša krūts barošana nekādā veidā nekaitē veselībai.
Ja mamma turpina ēst "slikto" produktu, no kā bērnam ir alerģija, kas notiek ar mazo?
Tas pats, kā, ja mazais pats ēstu alerģiskos produktus, tikai vieglākā formā. Parasti mazuļus moka niezoši izsitumi, jau esošajām alerģijām pievienojas jaunas. Sliktākais ir tas, ka pārtikas alerģija var novest pie bronhiālās astmas.
Man viena tante teica, ka vajag dot visu, lai ātrāk pierod. Cik tajā patiesības?
Visu, atbilstoši vecumam, vajag dot veselam bērnam, ja bērnam ir slimības izpausmes (alerģijas), ir jāārstējas, ārstēšanās alerģiju gadījumā ir izvairīšanās no alergēna (ir arī simptomātiskā ārstēšana ar zālēm, kas tikai mazina simptomus (niezi, apsārtumu), alerģija ārstēta netiek). Agrīnas piebarošanas sekas.
Kādu iespaidu, es šeit domāju, sliktumu uz bērna zarnu traktu un veselību atstāj piebarošana jau no 4 mēn. ar biezeņiem.
Agrīna piebarošana palielina alerģiju risku. Šajā vecumā bērna gremošanas sistēma vēl nav nobriedusi, tādēļ no pārtikas bērna organismā nonāk salīdzinoši lielas olbaltumvielu daļiņas, kas var izsaukt imūnās sistēmas reakciju, kas var novest pie izsitumiem, biežākas slimošanas ar infekcijas slimībām (imūnā sistēma cīnīsies ar pārtiku, nevis ar mikroorganismiem), palielināta riska saslimt ar bronhiālo astmu. Šeit ir svarīgi, vai ģimenē ir alerģijas izpausmes (astma, izsitumi, ādas reakcijas uz metāliem (niķeli), un citas). Ja tādas ir, risks bērnam ir daudz lielāks, tad noteikti vajadzētu censties sākt piebarošanu vēlāk, izvēlēties nealerģiskus produktus. Ja ģimenē attiecībā uz alerģijām visi veseli, tad jāpatur prātā, ka arī šādā ģimenē var būt alerģisks bērns, bet risks ir mazāks.
Ārste Diāna Fridrihsone
BOVAS Bērnu Klīniskā Universitātes slimnīca
Komentāri
Gribu uzzināt,ko lai dara ar to pienu,kas nospiež manas krūtis?Jo esmu dzirdējusi,ka nedrīkst noslaukt to pieniņu,jo tas turpinas ražoties,jo prāts domā,ka baroju mazo.
P.s. Cik ilgā laikā pēc mazuļa paēšanas, krūtis saražo jaunu pienu?
Dēliņam 6 mēneši, sākām pēc Dr.ieteikuma piebarošanu. Bet alerģija parādījās jau apm. 5 mēnešu vecumā vēl pirms piebarošanas (tātad nav agras piebarošanas sekas!!!). Bijām pie alergoloģes un pēc ieteikuma jau apm. 1 mēnesi rakstu ēšanas dienasgrāmatu un meklēju iemeslu, alerģijai (Pēc Dr. teiktā pārtikas alerģijai), bet alerģija turpinās arī ar Advantage krema un Zyrtec lietošanu. Izpausmes-sākumā apsārtuši pleķi zem auss un vaigiem, kakla - nedaudz. Tagad navapsārtumi, bet ir ļoti sausi ādas laukumi, ķermeņa dažādās vietās.
Vai jūs iesakāt pārtraukt piebarošanu un KO DARĪT???
Vai šie ādas sausumi var būt iedzimti no iepriekšējām paaudzēm. Neesmu pamanījusi, ka mazajam šīs vietas niezētu.
Jau iepriekš paldies!
man jautājums ir par glutēnu saturošajām putrām, proti, kas ir glutēns, un vai to var dot bērniem?
Vai no 6-7 mēn. vecuma bērniņam drīkst dot maltu zivi, vai vistas aknas, jogurtu?
Paldies!
Mans komentārs: