Barošana: Citas māmiņas piens zīdainītim
Katrai mātei savs bērniņš ir jābaro ar krūti, jo tas ļoti labvēlīgi ietekmē mazuli. Lai arī māmiņas ar dažādām metodēm visbiežāk arī cenšas panākt, lai mazulis ņemtu krūti un piens būtu pietiekami, tomēr realitātē dažādu iemeslu dēļ var gadīties, ka māmiņa to nevar izdarīt. Lai arī par to netiek plaši runāts, bet viena no iespējām, kā mazuli barot ar krūts pienu, ir ļaut bērnu barot māmiņai, kurai ne tikai pietiek ar savu pienu, bet paliek arī pāri.
Latvijā šāda prakse zināma ne tikai mūsdienās, bet arī agrākos laikos, kad vai nu iesaistās slimnīcas personāls un piedāvā māmiņām sadarboties, vai, esot ar bērniņu mājās, kaimiņienes vai draudzenes, kurām vienlaicīgi piedzimuši mazuļi, savā starpā vienojas par iespēju otras mazuli barot ar krūts pienu – vai nu ļaujot otrai māmiņai savu bērniņu pabarot, vai viņam dodot otras sievietes atslaukto pieniņu no pudelītes.
Iespējams, ka mūsu sabiedrībā par to netiek runāts, jo pastāv ļoti daudz aizspriedumi, un šis ir viens no tiem – kā māmiņa var dot savam bērnam citas mātes pienu. Satraukumu rada gan morālie, gan medicīniskie jautājumi.
No morālā viedokļa šis jautājums jau no senām dienām ir diskutējams, jo pat dažādas reliģijas caurvij uzskats, ka ar mātes pienu bērna tiek nodotas dzimtas gudrības, informācija par iedzimtību, kā arī mīlestība Dievam, mīlestība savai tautai un tamlīdzīgi. Tāpat barojošā māte ar piena barošanu var dodot tālāk bērniņam savas domas, skumjas un bēdas.
No medicīniskā viedokļa satraukumu rada tas, ka krūts pienā var būt kādas infekcijas, piemēram, piena infekcija vai sifiliss, kā arī alerģija no svešas māmiņas piena. Tāpat kā līdz galam nevar zināt, kas ir māmiņas pienā, nevar zināt, kas ir dzīvnieka pienā, ko lietojam, un ko daļa māmiņu uzskata par labāku alternatīvu.
Taisnība, ka tas arī nebūs tik vērtīgs, kā pašas māmiņas piens, jo katrai mātei izstrādājas individuāli savam mazulim visatbilstošākais pieniņš, tomēr jebkuras māmiņas piens ir vērtīgāks par mākslīgo ēdienu, kurā nav daudzas vielas, kas ir tikai mātes pienā. Turklāt pirmajos mēnešos bērna organisms ir gatavs pārstrādāt dabisko uzturu – krūts pienu, kas turklāt vienmēr ir sterils un silts, nevis citu ēdienu. Tikai ar laiku mazuļa gremošanas traks piemērojas dažādas barības sagremošanai.
Otrai māmiņai svarīgi būt pie labas veselības, ievērot veselīgu dzīves veidu, lietot sabalansētu uzturu, ievērot tīrību. Pirms barošanas krūtis ieteicams apmazgāt ar vārītu ūdeni. Labi, ja māmiņai, kura baro otru bērniņu, savējais ir jaunāks. Jo ja būs vecāks, piens var sanākt pa treknu, ko mazulim var būt grūtības pārstrādāt.
Citviet pasaulē, piemēram, Amerikā sievietes mēdz barot ar krūti pat adoptētus zīdaiņus – vienkārši liekot ilgstoši pie krūts, kamēr parādās piens. Ja krūts dziedzeris ir vesels, tas ir iespējams. Āfrikā ir tādas vietas, kur bieži vien māmiņas dzemdībās nomirst, un tad mazuļus ar krūti baro vecmāmiņa.
ASV 70. gados nereti bērnu poliklīnikās nodeva krūts pienu piena virtuvēs. Tādēļ daudziem šobrīd četrdesmitgadīgajiem pieaugušajiem cilvēkiem ir piena brāļi un māsas. To mēdza izmantot smagi saslimušajiem, neiznēsātiem, dvīņiem vai citiem bērniem, kuriem nepietika mātes piena. Daudziem no viņiem tas bija dzīvībai nepieciešams. Tāpēc kļūšana par piena donori tika uzskatīta par augstāko humānisma žestu.
ASV, Kanādā, Izraēlā, Somijā pastāv krūts piena bankas. Lai šeit pieņemtu pienu, donoram jāiziet virkne testu ar augstām prasībām – bērnam jābūt ne vecākam par gadu, ir noteikts laiks, cik ilgi mātei jābūt dzīvojušai šajā valstī, nedrīkst būt kaitīgi ieradumi, reizēm ir svarīga arī noteikta tautība. Arī piena nodošanas process ir tehniski sarežģīts. Donoriem neko nemaksā, bet piena banka finansē pārbaudes, kas nepieciešamas piena nodošanai. Visbiežāk pienu nodod māmiņas, kurām ir pārāk liela laktācija, vai arī tādas māmiņas, kas zaudējušas mazuli, vai arī saglabājušas savu pieniņu, tā teikt, nebaltai reizei.
Savukārt donora piena pirkšana ir dārga, ņemot vērā izmaksas, kas rodas par šādas bankas un darbinieku uzturēšanu, nepieciešamo aparatūru šāda piena uzglabāšanai. Piemēram, pirms pāris gadiem Amerikā bija jāmaksā viens dolārs par 10 gramiem. 2005. gadā dienā tika izsniegti 600 grami piena 100 mazuļiem.
Ir valstis, kur atbalsta tieši to, ka otra māmiņa baro ar krūti un tad mēdz būt vēl striktākas prasības, kur kompetenti ārsti izvērtē, vai piesaistīt citu māti – barotāju.
Daudzviet ir speciāli ārstu biroji, kuros tiek veiktas pārbaudes. Tiek uzskatīts, ka laba barotāja ir vecumā no 20 līdz 30 gadiem, dzemdējusi jau divus vai trīs bērnus, tāpēc, ka tādai māmiņai piens labāk, vieglāk izdalās un viņa labāk māk apieties ar bērnu. Vēlama sieviete, kura ir no laukiem un precējusies. Labi, ja abu māmiņu dzemdības sakrīt, katrā ziņā tām nevajadzētu būt ar lielāku atšķirību kā četras līdz astoņas nedēļas. Tiek pārbaudīts vispārējās veselības stāvoklis, ņemot vēra pat sejas krāsu, kas var norādīt uz kādu slimību. Arī sievietes krūtīm vēlams būt stingrām, ne pārāk lielām un ar labi izvirzītiem, pilnīgi veseliem krūtsgaliem. Krūts pienam jāizdalās ar strūklu. Lai pārliecinātos, ka bērnam pietiek pieniņš, viņu pirms un pēc barošanas nosver. Protams, vislabākais radītājs ir vesels bērniņš, kurš labi pieņemas svarā. Retāk tiek veiktas ķīmiskas vai mikroskopiskas analīzes krūts pienam.
Par māmiņām barotājām neder tādas sievietes, kurām piens izdalās tikai no vienas krūts. Protams, tādas nevar būt arī alkoholiķes, ar plānprātību slimojošas sievietes u.tml. Bet vēl neder arī sievietes, kurām ir biežas dzemdības, tendence uz haotismu, vieglprātīga attieksme vai nerēķināšanās ar sekām.
No calis.lv foruma:
„Zinu trīs pasenus šādus gadījumus, bet nezinu sīkākas detaļas:
- Vīra radiniecei ir divi bērni (dzimuši 60. gados). Tā kā viņai bija daudz piena, tad atslaukusi un devusi to kaimiņieņu mazajiem bērniem, kopā laikam kādiem 4 vai pat vairāk. Bez maksas, aiz labas sirds (ļoti sirsnīgs un labsirdīgs cilvēks ir tā radiniece, arī reliģioza).
- Mammas radiniece. Viņai 90. gadu sākumā piedzima bērns un arī bija daudz piena. To viņa atslauca un deva kāda biznesmeņa bērniņam, kura mātei nebija piena. Kā atlīdzību biznesmenis apgādājis radinieces ģimeni ar kvalitatīvu pārtiku (kas tajos laikos bija nozīmīgi). Nezinu, vai maksāja atlīdzību.
- Mamma. Kad 70.gadu beigās es piedzimu, tad mammai kā jau gandrīz visām sievietēm dažas dienas pēc dzemdībām bija daudz piena un draudēja piena sastrēgums. Savukārt kādai citai māmiņai, kura jau mēnešiem dzīvojās pa Dzemdību namu, piena nebija. Tad Dzemdību nama ārsti piedāvāja manai mātei pabarot tās citas sievietes bērnu (trīs mēnešu vecu). Mamma labprāt piekrita, baroja tieši no krūts vienu vai dažas reizes. Iepriekšēju pārbaužu nebija un samaksas arī ne.”
„Mana tante baroja savu bērnu un arī manu brāli, bērni aptuveni vienā vecumā. Tas bija 80.to gadu sākumā. Tā kā dzīvojām blakus, tad baroja pa taisno. Cik zinu, nekādu analīžu nebija un samaksas kā tādas ar ne.
Mana kaimiņiene baroja savu + divus bērnu nama bērnus… Atslaucot, aiz labas sirds, kādos 60-70.tajos gados.
Manai draudzenei piedzima dvīņi - pa agru 30 nedēļā, tā nu viņai tik daudz piena bija, ka pietika dvīņiem un katru dienu pa litram ziedoja slimnīcā (Vācijā, Berlīnē). Kādu mēnesi, līdz bērni bija mājās un piens noregulējās. Tas bija pagājušajā decembrī.”
„KKM forumā ir viena māmiņa, kurai kādu brīdi sāka mazināties piens un vajadzēja piebarot. Maisījumu viņa negribēja, un atrada māmiņu kura bija ar mieru pārdot savu atslauktu pieniņu. Man liekas, ka tā māmiņa atslauca un sasaldēja, un viņi veda uz mājām sasaldēto. Kādu laiku viņi tā darīja, kamēr tai māmiņai bija ko atdot.
Par samaksu vienojās paši.
Kas attiecas uz analīzēm, piena analīzi varbūt arī var kaut kur izdarīt, bet jāmeklē laboratorija, un arī tad jāzina ko meklēt, uz ko analīzes veikt.
Man liekas, ka varētu pašai māmiņai kura atdod pienu uzprasīt izziņu, ka nav HIV, hepatīti u.c., vai nav slimojusi pēdējā laikā (antibiotikas, zāles), un tml.”
„Es devu. Par velti, bez analīzēm. Gadu divus baroju. Mans pa tiešo ēda, otram atslaucu.”
„Es pati esmu barota dažus mēnešus ar citas sievietes pienu, jo manai mammai nebija. Cik nu man stāstīts, tad tas bijis bezmaksas pasākums - abas jaunās māmiņas iepazinušās slimnīcas palātā, un otrai sievietei piens bijis pārpārēm.”
Iveta Rozentāle
Citi noderīgi raksti:
Zīdīšanas rokasgrāmata
Zīdīšanas konsultanti
Piena pavairošana
Komentāri
Vai tiešām kāds var pievest piemēru,ka berns barots ar donora pienu izaudzis kaut kādā veidā sliktāks vai savādāks?
Es godigi sakot esmu nogurusi. Es nepratigi milu savu berninu un došu viņam visu savu mīlestibu, kas darīs viņu stipru!
Mans komentārs: